1.    Izvērtēt savus ieguvumus un apdraudējumus, piedaloties konkrētās sacensībās.

Pirms lēmuma pieņemšanas par piedalīšanos (sacensībās) katram sportistam ir jāizvērtē:

• fiziskā gatavība (sagatavotība);
• piedalīšanās mērķis – cīnīties par godalgotajām vietām, cīnīties par konkrētu rezultātu vai piedalīties prieka pēc;
• veselības stāvokļa atbilstība slodzei paaugstinātas spriedzes apstākļos;
• distances garums, ja ir tāda iespēja (Sprinti, 5km; 10km; 15km vai pusmaratona, maratona distances);
• distances grūtības pakāpe (līdzena vieta, pauguraina vieta, laikapstākļi).

Dalība sacensībās maina organisma funkcionālo stāvokli, ko bieži vien tautas sporta dalībnieki nenovērtē atbilstoši savām spējām. Dažkārt pārliecība par sevi ir lielāka kā sagatavotība konkrētajām sacensībām. Īpaši tas raksturojas cilvēkiem, kas ar skrituļslidošanu nodarbojas vieni paši bez trenera. Skrituļslidotāji, kam ir treniņu pieredze, gan paši, gan konsultējoties ar savu treneri, izvērtē ieguvumus un apdraudējumus, piedaloties konkrētās sacensībās.

Ieguvumi:

• prieks par dalību sacensībās;
• savu spēju novērtēšana un salīdzināšana ar citiem sava vecuma grupas dalībniekiem;
• pašvērtējuma celšanās;
• motivācija turpmāk būt fiziski aktīvam;
• satikšanās ar domu biedriem.

Apdraudējumi:

• spēku izsīkums, pārlieku liels nogurums, emocionālā spriedze, kas ietekmē vispārējo veselības stāvokli un palielina traumu risku;
• nav sacensību pieredze, līdz ar to nav arī psiholoģiskās gatavība sacensībām, kas rezultātā var nomākt vēlmi nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm turpmāk.

 2. Izvirzīt tiešos sacensību uzdevumus konkrētām sacensībām, kas atbilst savām un savu konkurentu spējām un sagatavotības līmenim.

Gatavojoties (sacensībām), pieredzējis skrituļotājs:

• apmeklēs skrituļslidošanas nodarbības vismaz 3x nedēļā, vismaz 2-3 mēnešus pirms sacensībām, tādējādi sagatavojot sevi gan fiziski, gan psiholoģiski palielinātai slodzei;
• adekvāti novērtēs savus spēkus;
• būs spējīgs pieņemt lēmumu un izvirzīt sev sacensību uzdevumu – piedalīties vai veikt distanci ar sev izvirzītu konkrētu laiku, vai ieņemt konkrētu vietu, apzinoties savus konkurentus.

Ēšanas paradumi, kas veicina tauku uzkrāšanos organismā:

• samazināts salikto ogļhidrātu un palielināts tauku īpatsvars organismā;
• graudaugi vairāk tiek lietoti miltu nevis graudu formā;
• vairāk tiek lietota mīksta, viegli sagremojama barība;
• ēdiens, kurā vienkopus daudz tauku un cukura;
• daudz konservētu produktu;
• pieēšanās pirms atpūtas;
• pastiprināta alkohola lietošana.

Ko izvēlēties, ja veikalā ir vairāki 1000 produktu vienību?

Ogļhidrāti: labāk izvēlēties šķiedrvielām bagātus un/vai ūdeni saturošus.

• Dārzeņi, pākšaugi;
• Makaroni, rīsi, griķi;
• Graudu maize;

Kalorijām bagātāki augļi: āboli, apelsīni, persiki, banāni, plūmes, ananāsi. Mazāk kalorijas ir dārzeņos.

Augstas kalorāžas ogļhidrātus saturošie augu valsts produkti: pupas, zirņi, lēcas, kukurūza, graudaugi, kartupeļi.

Augstas kalorāžas ogļhidrātus saturoši produkti: makaroni, baltie un brūnie rīsi, kuskus.

Lai arī olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļu vienmērīgas šķiedras veidošanā, tos jāuzņem ir vismazāk.

Ieteicamie produkti:

• Liesa gaļa, zivis, olas;
• Zema tauku satura biezpiens, siers, jogurts.

Vislielākā kļūda ir pilnībā izslēgt taukus no uztura. Tādā veidā mēs izslēgtu arī veselīgos produktus: riekstus, olīves. Tauki uzlabo zarnu darbību un rada sāta sajūtu. Ieteicamie produkti: avokādo, rieksti, riekstu sviests, olīves, olīveļļa, zema tauku satura krējums, majonēze.