Skrituļslidošanas disciplīnas
Informācija no LSPA studenta Kārļa Vancoviča kursa darba, 2018. gads

 

  • Daiļslidošana ar skrituļslidām

Daiļslidošana jeb mākslinieciskā skrituļslidošana ir ļoti līdzīga nodarbe ledus daiļslidošanai, tikai šeit elementi tiek izpildīti ar inline skrituļslidām, kurām vienā līnijā ir novietoti 4 ritentiņi vai 2 ritentiņi paralēli divās rindās (quad skate).  Sacensībās parasti ir divu veidu klases – ar inline skrituļslidām un “quad” skrituļslidām. Daudzi profesionālie ledus daiļslidotāji savu karjeru ir sākuši tieši no skrituļslidošanas, bet mēdz gadīties arī otrādi, ka no ledus slidām pārkāpj uz skrituļslidām. Mākslinieciskā skrituļdaiļslidošana ir sarežģītāka par ledus daiļslidošanu, jo šeit nav iespējams ar ritentiņiem ieņemt tādu leņķi uz seguma, kā tas ir iespējams uz ledus ar asu asmeni, līdz ar to ir grūtāk veikt dažāda veida elementus un lēcienus. Šis skrituļslidošanas veids ir iekļauts Pasaules čempionātos jau no 2002. gada.

  • Freestyle skating jeb ekstrēmā skrituļslidošana

Lēcieni, griezieni, slaidi, salto un citi galvu reibinoši triki piedien ekstrēmajai skrituļslidošanai jeb inline, kā to īsāk bieži dēvē Latvijā. Sportisti izmanto speciālas skrituļslidas ar maziem ritentiņiem, platām malām sānos un rāmjiem, kur ir plata starpa starp otro un trešo ritentiņu (uz šīm vietām tiek veikti slaidi, triki uz trubām un apmalēm).

  • Skrituļslaloms

Skrituļslaloms ir imitācija kalnu slēpošanai. Šis sporta veids ir jauns un sāk strauji attīstīties, pasaulē piesaistot vairāku valstu līdzdalību. Tajā tāpat kā kalnu slēpošanā ir jāveic slaloma trase pa kalnu uz leju, bet kā jau pēc nosaukuma var saprast, tad slēpju vietā tiek izmantotas skrituļslidas, un, protams, viss notiek uz asfalta. Sportisti, traucoties lejā, var sasniegt ātrumu līdz 40 kilometriem stundā. Vairāki kalnu slēpotāji skrituļslalomu izmanto kā vienu no treniņa veidiem vasaras sezonā, taču ir arī tādi, kas specializējas tikai uz skrituļslalomu. Skrituļslaloms ar gadiem sāka pielāgoties kalnu slēpošanas disciplīnām. Viss sākās ar pamatdisciplīnu – slalomu. Pēc tam sāka popularizēt milzu slalomu, paralēlo slalomu, kā arī nobrauciena disciplīnu, braucot lejā ar lielu ātrumu pa asfaltētiem ceļiem. Skrituļslaloma trasei ir savi parametri un noteikumi, kuri jāievēro sacensību organizēšanā. Viss sākās ar sacensību vietu, jo, ja tā neatbilst noteikumiem, tajā nav iespējams organizēt Starptautiskas sacensības. Asfaltētās kalna nogāzes zemākais kritums var būt 6% un augstākais 12%. Tā kā Siguldā, Lorupes gravas ceļa kritums ir 6%, uz tā izdevās uzrīkot vienu no pasaules kausa posmiem. Latvijā ar skrituļslalomu sāka nodarboties 2001.gadā tepat Siguldā, Raiņa parkā. Sportisti trenējās Raiņa parkā ar skrituļslidām braucot ap akmentiņiem. Par šī sporta veida aizsācējiem mūsu valstī tiek uzskatīti sporta klubi „Merkurs” un ,,Pantera”, kas attiecīgi trenējās gan Biķernieku trasē, Rīgā, gan Raiņa parkā, Siguldā. Kopš 2006.gada Latvijas sportistu uzvārdus regulāri var atrast Starptautisku sacensību protokolos, un ar katru gadu arvien augstākās pozīcijās. Ar gadiem, šis sporta veids piesaistīja arī Siguldas novada domes uzmanību un atvēlēja divas reizes nedēļā trenēties Siguldas pievadceļā, Lorupes gravā, kur treniņi norisinās līdz šim brīdim. Latvijā, šajā sporta veidā jau trīs reizes ir notikušas augsta līmeņa starptautiskas sacensības. 2007. un 2008.gadā, pateicoties sporta klubam „Pantera” un Smiltenes domes atbalstam, Latvijas skrituļslaloma federācija organizēja Eiropas kausa posmus, kuri norisinājās Smiltenē. 2012.gadā Latvijā norisinājās Pasaules kauss skrituļslalomā Siguldā, Lorupes gravā. Šāda mēroga pasākuma atvešana uz Latviju bija liels nopelns Skrituļslaloma federācijai. 2017.gadā gadā latvieši Kristaps Zvejnieks un Dāvis Zvejnieks ieguva attiecīgi 1. un 3. vietu Pasaules čempionātā Ķīnā. Latvija ir viena no skrituļslaloma lielvalstīm, tāpēc Latvijā tika izveidota Latvijas skrituļslaloma federācija, kuras priekšsēdētāja ir Jana Zvejniece.

  • Nobrauciens ar skrituļslidām

Nobrauciens ar skrituļslidām pa asfaltētu nogāzi, kura vidējais slīpums ir vismaz no 7% līdz 13%. Šajā trasē ir jābūt vairākiem sarežģītiem līkumiem, tai skaitā tādiem, kur notiek apgriešanās gandrīz par 180 grādiem. Disciplīnā ir iespējams sasniegt ātrumu līdz pat 110 km/h, līdz ar to sportisti ir tērpušies motokrosa ķiverēs un lielajos aizsargos.

  • Freestyle slaloms jeb skrituļslidošana starp konusiem

Freestyle slaloms ir salīdzinoši jauna disciplīna ar skrituļslidām, bet diezgan ātri attīstās visās pasaulē. Freestyle slaloma galvenā doma ir izpildīt elementus ap konusiem, kas novietoti rindā.

Sacensībās ir trīs celiņi ar konusiem, katrā savs attālums starp konusiem. Konusus novieto 50cm, 80 cm vai 120 cm attālumā vienu no otra un to skaits katrā rindā (sacensībās) ir attiecīgi: 20, 20 vai 10. Treniņos konusus parasti liek tik daudz cik iespējams, jo 20 konusiem vajag diezgan lielu plašumu. Elementu skaits jau pārsniedz 170 un elementus iedala dažādas grupās pēc grūtības. Elementu dažādība ļauj veidot individuālas programmas mūzikas pavadījumā, ko arī vērtē tiesneši. Vieglākie elementi, par kuriem atsevišķi nedod nekādus punktus, ir cross, snakes, fish, nelsons u.c., tomēr tā ir svarīga sastāvdaļa programmā un palīdz piekopt savu stilu.

Turklāt ar šādu elementu palīdzību braucējs var gan mainīt ātrumu, gan virzienu un šādi gatavoties grūtākam elementam ar kuru parasti pabeidz celiņu. Grūtākie ir One-wheel (uz viena ritentiņa) elementi, kurus izpilda gan atmuguriski, gan griežoties, gan sēdus. Līdzīgi kā citos sporta veidos arī freestyle slalomā ir pasaules mēroga sacensības. World Slalom Series ir vairāki sacensību posmi visā pasaulē, kas dod braucējiem reitingu pasaulē un nosaka labāko. Svarīgākās sacensības freestyle slalomā ir World Freestyle Skating Championships, Paris Slalom World Cup, Skatelondon, Battle Moscow, Thailand Main Event, Battle Masters Beijing, Inline Games Berlin, Haining International Slalom Open. Freestyle slaloma sacensības notiek divos veidos: Klassika un Battle. Klasikā braucējs ilglaicīgi gatavo programmu kā arī izvēlās mūziku. Programmai jābūt ne garākai par 1 minūti 30 sekundēm. Battle notiek vairāk improvizācija. Braucēji tiek sadalīti grupās pa 3-4 cilvēkiem un mērķis ir uzvarēt pretiniekus un iziet no grupas finālā. 3 piegājieni pa 30 sekundēm katram braucējam + Last trick, lai pierādītu, ka viņš ir labāks par citiem braucējiem. Freestyle slalom ir dinamisks, tehniks un ļoti smuks sporta veids, ko interesanti skatīties gan lietpratējam, gan vienkāršam cilvēkam no malas.

  • Inline hokejs

Inline hokejs (pasaulē mēdz dēvēt arī par roller, street (ielas) hokeju) ir ļoti līdzīgs ledus hokejam.

Spēle ir ar līdzīgiem noteikumiem – divas komandas, slidas, nūjas, divi vārti un vārtu sargi, taču galvenā atšķirība no ledus hokeja – šim sporta veidam nav nepieciešams ledus segums, tiek izmantotas inline skrituļslidas un tiek spēlēts uz sausa specializēta seguma vai piemēram asfalta. Tādējādi ir panākts veids, kā ar hokeju var nodarboties arī vasarā. Atkarībā no spēles laukuma seguma, bortiem un aizsargu ekipējuma spēle notiek ar inline hokejam paredzētu bumbiņu vai inline hokeja ripu.  Inline hokejam tiek izmatotas hokeja nūjas un, kaut arī sporta veidam nav raksturīga spēka spēle, tomēr spēlētāju veselības drošības dēļ tiek izmantota arī daļa ledus hokeja aizsargekipējuma gan laukuma spēlētājiem, gan vārtu sargiem (piemēram, cimdi, ceļu sargi, elkoņu sargi, ķiveres, bikses vai šorti utt).

  • Roller derby jeb rollerdērbijs

Roller Derby ir pilna kontakta, komandu sporta veids, kuru spēlē ar roller vai quad slidām, braucot pa ovāla veida treku. Spēlē piedalās divas komandas, katrā komandā ir četri bloķētāji un viens uzbrucējs. Spēles sākumā abu komandu uzbrucēji stāv aiz abu komandu bloķētājiem, pēc svilpes signāla uzbrucējiem ir jātiek garām pretējās komanda bloķētājiem, un par katru apdzīto pretinieku bloķētāju uzbrucējs saņem vienu punktu. Spēle ilgst 2×30 minūtes, uzvar komanda ar visvairāk iegūtajiem punktiem. Lai aizkavētu uzbrucēja tikšanu cauri bloķētāju “sienai”, bloķētājiem ir tiesības izmantot legālus spēka paņēmienus, kas iekļauj grūšanu ar pleciem un gurniem.

  • Roller rink hockey jeb quad skrituļslidu hokejs

Rink hockey ir komandas sports, kas ir ļoti populārs vairākās Latīņamerikas valstīs. Tas ir ļoti līdzīgs Inline hokejam, tikai šajā veidā tiek pielietotas skrituļslidas ar ritentiņiem, kuri izvietoti paralēli viens otram priekšpusē un divi aizmugurē. Vēl būtiska atšķirība no parastā skrituļhokeja ir tāda, ka šeit tiek izmantotas speciālas nūjas, kurām ir maza lāpstiņa, kā arī ripas vietā ir bumbiņa. Spēlē bumbiņu nedrīkst vadīt ar kājām, citādi tiks piešķirts sods. Spēle risinās 2x25min.

  • Ātruma skrituļslidošana

Ātruma skrituļslidošana – cīņa par sekundēm un metriem! Šis ir viens no ātrākajiem, dinamiskākajiem un aizraujošākajiem skrituļslidošanas veidiem. Pastāv dažādas disciplīnas, no kurām Latvijā populārākās ir garo distanču sacensības 10km, pusmaratona (21.095km) un maratona (42.195km) distances. Latvijā un Igaunijā sacensības notiek uz ceļiem. Pasaulē sacensības un treniņi notiek arī trekos (slēgts 200m aplis ar speciālu segumu un slīpumu). Sportisti lieto īpašas skrituļslidas, kurām ir zems zābaks (viegls, bet ciets un potītes kustību neierobežojošs), ritentiņu diametrs pieaugušajiem ir 100mm, 110mm un 125mm, bērniem 80 līdz 100mm. Braucēji tērpjas pieguļošos tērpos, lai tos nekavētu vēja plūsma. Īpašs ir braukšanas stils – vagonos vai kā riteņbraukšanā to sauc – peletonā.

Ātrumskrituļslidošana strauji attīstās – tiek organizētas sacensības kā Latvijā, tā Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Katru gadu sportistiem ir iespēja piedalīties Eiropas kausa posmos, Pasaules kausa posmos un Pasaules čempionātā. 2018. gada Jauniešu olimpiskajās spēlēs Argentīnā pirmo reizi kā disciplīna ir iekļauta ātrumskrituļslidošana, kas ir, iespējams, vēstnesis šim sporta veidam nākotnē kļūt par olimpisko sporta veidu. Īpaša vieta skrituļslidotāju sacensību dzīvē ir Berlīnei – starptautiskajam pusmaratonam pavasarī un maratonam rudenī, kas pulcina attiecīgi 3000 un 5000 ātrumskrituļslidotājus no visas pasaules. Arī no Latvijas vienmēr piedalās līdz 20 sportistiem. Vadošie klubi Latvijā, kuru sportisti piedalās gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa sacensībās, ir sporta klubs “ASI” un Rīgas pašvaldības bērnu un jaunatnes centrs “Laimīte”. Šobrīd Latvijā ir divi B kategorijas skrituļslidošanas treneri, viens – C kategorijas un 2 jaunieši, topošie skrituļslidošanas treneri, mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Latvijā skrituļslidošanas attīstību veicina biedrība ’’Latvijas Skrituļslidošanas federācija’’, kas dibināta 2009.gada 27. februārī. Federācijas Valdes priekšsēdētājs ir B kategorijas skrituļslidošanas treneris Andris Krauja. 2015. gada maijā ar Federation Internationale de Roller Sports (FIRS) (pašreizējais nosaukums – World Skate) protokolu Nr.51/2015 Latvijas Skrituļslidošanas federācija ir starptautiski atzīta.